Otrdien Francijas galvaspilsētā Parīzē valdīja augstākā līmeņa diplomātiskā spriedze, jo tur pulcējās Ukrainas uzticamākie starptautiskie partneri.
Šī “Labas gribas koalīcijas” samita galvenais mērķis ir detalizēti izvērtēt ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas piedāvāto miera plānu un rast stabilas drošības garantijas Ukrainai gadījumam, ja karadarbību tiešām izdotos apturēt tuvākajā nākotnē.
Makrona optimisms un drošības arhitektūra
Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzņemot samita viesus, pauda piesardzīgu optimismu par sarunu iznākumu. Viņa uzstādījums ir skaidrs: jebkādam miera līgumam ir jāsatur dzelžainas drošības garantijas, kas fiziski atturētu Krieviju no jebkādiem mēģinājumiem atsākt agresiju pret Ukrainu vēlāk. Francija uzskata, ka bez šādiem mehānismiem jebkura vienošanās būs tikai īslaicīga pauze, ko Kremlis izmantos spēku pārgrupēšanai.
Zelenska prioritāte – debesu aizsardzība
Samitā piedalās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš pēc divpusējās tikšanās ar Makronu uzsvēra, ka diplomātija ir tiešā veidā atkarīga no situācijas frontē un pretgaisa aizsardzības (PGA) spējām. Zelenskis platformā “Telegram” norādīja, ka katra piegādātā PGA raķete ne tikai glābj dzīvības un pasargā kritisko infrastruktūru no Krievijas terora, bet arī tiešā veidā stiprina Ukrainas pozīcijas pie sarunu galda. Pēc prezidenta domām, katrai šādai augsta līmeņa tikšanās reizei ir jānoslēdzas ar konkrētām militārās palīdzības paketēm, nevis tikai vispārīgiem paziņojumiem.
Dalībnieku sastāvs un ASV sūtņu loma
Samits ir pulcējis ievērojamu skaitu pasaules līderu – kopumā 35 valstu vadītājus. Latviju šajās izšķirošajās sarunās pārstāv Ministru prezidente Evika Siliņa, apliecinot Baltijas valstu stingro nostāju Ukrainas interesēs.
Īpaša uzmanība pievērsta ASV delegācijai, kuras sastāvā ir prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners. Viņu klātbūtne ir zīmīga, jo abi iepriekš tikušies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai apspriestu miera plāna detaļas. Šī tiešā komunikācija ar Kremli rada papildu spiedienu uz Eiropas sabiedrotajiem, kuri vēlas pārliecināties, ka vienošanās netiks panākta uz Ukrainas suverenitātes rēķina.
Konteksts: No 28 līdz 20 punktiem
Diplomātiskā aktivitāte strauji pieauga pēc Donalda Trampa stāšanās amatā 2026. gada janvārī. Sākotnējais 28 punktu miera plāns, kas tika parakstīts 2025. gada novembrī, Eiropā tika uztverts ar asu kritiku, jo tas tika uzskatīts par pārlieku labvēlīgu Maskavai.
Pēc Ženēvas sarunām novembra nogalē dokuments tika pārstrādāts un saīsināts līdz 20 punktiem, tajā iekļaujot Kijivai svarīgākus nosacījumus. Būtiskākais jauninājums ir ASV piedāvātās drošības garantijas, kas izstrādātas, iedvesmojoties no NATO 5. panta principiem. Tomēr Maskava līdz šim ir noraidījusi labojumus, savukārt Kijiva atzīst, ka jautājums par teritoriju kontroli un sadali joprojām ir vissmagākais šķērslis ceļā uz kompromisu.
